Barikādēm 31

20. janvāra rīts iesākās ar simbolisku ugunskuru pie skolas galvenās ieejas, jo atceramies Barikāžu notikumus, šogad Barikādēm ir 31. Ikkatram, dienas laikā, bija iespēja pieiet pie ugunskura un domās pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuru dēļ mēs esam brīva valsts.

Arī mācību stundās tika atgādināts par Barikāžu laiku, skolēni labprāt dalījās savās pārdomās par šo laiku. Skolēnu pārdomas dažādas, jo bija gan stāsti par ģimenēs piedzīvoto un atmiņu stāstos izstāstīto, gan dokumentālajās filmās redzēto, gan arī par vēstures stundās dzirdēto.

Dažas no skolēnu atziņām:

”Barikādes, Latvijas vēsturē, bija ļoti nozīmīgs laiks, kad mums kā tautai bija jāsanāk kopā un jāpastāv par savu valsti.”

“Rakstot eseju par barikādēm, es aizdomājos, ka man kā latvietei šie notikumi ir jāzina, jāpārdomā un jāatceras, “ raksta 9.klases skolniece.

9. klašu skolēnu vidū izskanēja arī jautājumi – vai mēs šodien piedalītos barikādēs, vai mums pietiktu drosmes? Atbildes: “Latvijai tas ir nozīmīgs laiks, kad pārvarēja neiespējamo. Man barikādes ir nozīmīgas, tāpēc es tajās piedalītos, ja varētu!” Atbildēs parādās arī lepnumus: “Tajās piedalījās mans vectēvs, kurš uz Barikādēm veda savu traktoru. Viņš man par šo laiku ir daudz stāstījis, un vectēvam ir arī medaļa.”

“Es noteikti nevarētu taisīt aizsargvaļņus, bet varētu gatavot ēdienu un vārīt tēju, tāds būtu mans ieguldījums.”

“Šis notikums bija grandiozi liels un apvienoja visu Latvijas valsti. Visi dalībnieki stāvēja līdz galam, neskatoties uz draudiem, tas viss pierāda, ka tautas un valsts dēļ, cilvēks ir gatavs uz daudz ko!”

“Protams, lai arī kas tas būtu. Es būtu gatava nest cīnītājiem maizītes, un tēju. Vai pat doties kaujā, ja tas būtu nepieciešams. Saprotams, ka būtu bail, bet motivācija būtu apziņā, ka mani bērni varēs uzaugt brīvā valstī.”

“Mana gatavība atšķirtos no mana vecuma, ja es būtu jaunāks, es visticamāk nebūtu gatavs doties, bet es palīdzētu mammai ar sviestmaižu gatavošanu. Ja es būtu vecāks un saprastu situāciju, es piedalītos barikāžu sargāšanā, sēžot un cerot, ka visa šī notikuma beigas būs labas un pozitīvas, bet man visticamāk būtu bailes no OMON.”

“es domāju, ka šāda rīcība bija ļoti bīstama,nozīmīga un svarīga, jo nevardarbīgā pretošanās piesaistīja lielu uzmanību citās valstīs un vēl vairāk nomelnoja PSRS darbības. Es nezinu, vai es piedalītos šādā notikumā, jo katram cilvēkam mainās domas un griba, bet es visnotaļ darītu visu, lai atbalstītu tos, kas piedalās.”