Barikādēm 30

Skolēnu pārdomas par Barikāžu laiku. Skolēniem ir ko teikt, un ir savs viedoklis un redzējums.

Šodien mēs varam pateikties šiem cilvēkiem, jo bez viņiem mums nebūtu mūsu Latvijas. Mums Latvijā dzīvo ļoti patriotiski un savu valsti mīloši cilvēki. Šo cilvēku dēļ es esmu lepna saukt sevi par latvieti.
(Lote 8. kl.)

Mana mamma un mans vectēvs man ir stāstījuši par šo laiku. Vectēvs brauca uz barikādēm, kopā ar citiem sportistiem sargāja pie iekšlietu ministriju. Tas esot bijis baiss laiks, jo neviens īsti nezināja, kā viss beigsies, bet nevienam neesot bijis bail. Visi jutās ļoti vienoti, vienalga no kurienes kurš bija, vienalga kādas tautības bija. Sajūta bijusi kā filmā, bet visi apzinājās, ka tā tomēr ir realitāte, un viss notiek pa īstam.

Es varu tikai pateikt milzīgu paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri toreiz piedalījās Barikādēs, ka šobrīd Latvija ir neatkarīga un brīva valsts.
(Elīna 8. kl.)

Lai labāk izprastu barikāžu laikus, aprunājos ar savu tēti. Viņš pastāstīja, kā bija tajos laikos, un izrunājām par to nozīmi. Manuprāt, barikāžu laiks bija diezgan sarežģīts, pašlaik man līdz galam vēl nesaprotams. Šķiet, ka es negribētu piedzīvot tādus laikus.
(Henrijs 8. kl.)

Šis sarežģītais laiks bija ļoti svarīgs Latvijas vēsturē. Mūsu vecāki un vecvecāki nevarēja pat sapņot, ka Latvija atkal varētu būt neatkarīga valsts. Man mammai šajā laikā bija tikko beigusi vidusskolu, bet tētis augstskolu. Viņi stāstīja, ka šis bija arī lielu cerību laiks. Arī nedrošības un neziņas laiks. Šo cilvēku dēļ mēs tagad varam runāt brīvi latviski, pacelt savu karogu un dziedāt mūsu himnu. Jebkurš zināja, ka tā varēja būt pēdējā diena, bet vīri stāvēja un cīnījās par Latviju, par savām ģimenēm, par savu tautu. Šāda veida notikumi parāda to, uz ko ir spējīga maza, bet iekšēji spēcīga tauta. Manī ir cerība, ka arī nākotnē mūsu tauta spēs apvienoties, lai kopīgi pārvarētu grūtības.
(Dāvis 8. kl.)

Manuprāt, Barikāžu laiks bija visbaismīgākais laiks visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo bija nedrošība vai armija nepārņems varu valstī. Barikāžu laiks paradīja, ka kritiskā situācijā Latvijas tauta var būt vienot.
(Ronalds 8. kl.)

Manā redzējumā brīvība ir, kad cilvēks var mācīties tur, kur viņš grib, ārstēties tad, kad tas ir nepieciešams. Cilvēks var izteikt savu viedokli un būt aizsargāts. Brīvība ir tad, kad cilvēks savā valstī jūtās aizsargāts un drošs, viņam nekur negribas braukt no tās prom.

Es domāju, ka tieši par tādu brīvību cīnījās tauta 1991. gadā.
(Iļja 8. a kl. )

Es īsti ar saviem vienaudžiem neesmu runājusi par to, ko viņi domā par Barikāžu laiku. Bet es, skatoties video par barikādēm, vienmēr jūtos noskumusi, jo šie laiki, manuprāt, bija ļoti drūmi. Neskatoties uz to, ka tas noteikti bija ļoti grūti, es esmu lepna, ka mana tauta bija stipra un stājās pretī šiem uzbrukumiem.

Mans vectēvs arī ir stājies pretī OMON uzbrukumiem, par laimi netika ievainots. Man ļoti interesē šādas lietas, tādēļ mana ļoti patīk klausīties viņa stāstus par barikādēm. Mana vecmāmiņa kādreiz šuva Latvijas valsts karogus un veda uz Rīgu, karogi viņai bija jāved arī Barikāžu laikā. Viņa bija bērniem (manai mammai, viņas brālim un māsai) bija teikusi, ka ja neatgriezīsies mājās pēc divām dienām, lai iet dzīvot pie omes, jo situācija bija neparedzama. Par laimi gan vectēvs, gan vecmamma atgriezās mājās.
(Keita 8. kl.)